Smilšu terapija
Terapeitiskais process
Klients smiltīs attēlo savu iekšējo pasauli. Telpā ir divas speciāla izmēra, formas un krāsas smilšu kastes – viena ar slapjām smiltīm, otra - sausām. Klientam vienmēr tiek dota izvēle izvēlēties, ar kurām smiltīm viņš vēlas darboties. Reizēm klients darbojas tikai ar smiltīm, izjūtot tās tīri sensori. Tāpat telpā ir daudz dažādu miniatūrisku figūriņu, kas sakārtotas noteiktā veidā. Figūras reprezentē mūsu reālo Pasauli - cilvēkus, dzīvniekus, putnus, zivis, debesu parādības, mītiskus tēlus, princeses, augus, ēkas, transportlīdzekļus. Viss dzīvais tiek attēlots ģimenēs – vecāki, bērni, mazi un lieli. Figūras ataino visu, ko mēs varam sastapt reālajā dzīvē.
Tehnikas ir dažādas, bet tipiski speciālists lūgs bērnam izveidot stāstu, atainot to, kā viņš šobrīd jūtās. Pārējais ir bērna improvizācija. Smilšu spēles terapijā galvenais nav gala rezultāts, kas ir, smilšu bilde, bet gan pats process.
Caur bildes likšanu bērns izreaģē to, kas notiek viņā. Reizēm ir grūti pateikt kaut ko vārdos, tādejādi to var ielikt simbolos.
Reizēm terapeits var lūgt pastāstīt par bildi – kas tur redzams, kādas ir šo tēlu attiecības, un citus jautājumus.
Strādājot ar bērniem kā psihologs, sastapos ar grūtībām, ka bērni nespēj atbildēt ar vārdiem, bet bērni labi spēj izstāstīt savu pieredzi un sajūtas caur spēli.
Sagatavoja:
Psiholoģe, smilšu spēles terapijas praktizētāja
Elīna Cielēna