Bailes

Vecāki bieži vēršas pie manis, jo viņu bērns baidās. Baidās no nāves, šķirties no vecāka, no nezināmas situācijas, no ārstiem, un tā varētu turpināt.
Psihologs smilšu spēles terapijas laikā var palīdzēt bērnam sastapties ar bailēm. Pēc tam drošā un pieņemošā vidē šīs bailes uzrunāt.
Bailes ir viena no mūsu pamata emocijām un tā mums ir nepieciešama. Speciālists var palīdzēt iedot skaidrojumu, lai emociju labāk izprastu un rīkus, lai šo emociju vadītu.

Bet ne vienmēr nepieciešams speciālists! Lielisks veids, lai runātu par emocijām ir stāsti! Tādēļ šoreiz dalos ar grāmatu, kurā tiek runāts par bailēm. "Bubuļbailes".

#psihologs #psiholoģija #smilšuterapija #grāmata #bailes#emocijas

grāmata "Tepat kaimiņos dzīvo meitene".

Nevaru nepadalīties ar šo grāmatu. "Tepat kaimiņos dzīvo meitene". Medaudz skarbi, bet patiesi.
Par meiteni, kuru neviens neredz, bet varbūt izliekas neredzam?
Grāmata ļaus uzsākt sarunu ar bērnu par atstumtību un sociālo nevienlīdzību. Par līdzjūtību un pieņemšanu. Par iespēju draudzēties ar jebkuru, neraugoties uz sociālo statusu.

#psihologs #psiholoģija #grāmata

Iesaku šo grāmatu: "Tonakt sākās ziema".

Grāmatā "Un tad neviens nav dusmīgs?"

Grāmatā "Un tad neviens nav dusmīgs?" ir vairāki stāsti, kuri atspoguļo dusmas no dažādām šķautnēm. Stāsti ir ļoti interesanti uzrakstīti un domāju, ka grāmata būs laba ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem!
Lasīsi: Par ezi, kurš nespēja atcerēties, ka būtu kādreiz bijis dusmīgs. Par zvēriņu, kurš dusmojas, jo nenotiek kā viņš vēlas. Par ziloni, kurš strīdējās pats ar sevi. Par vāveri, kuru gribēja sadusmot. Par skudriņu, kas mācīja krupim tikt galā ar dusmām. Un par dusmu dažādo intensitāti.

#iesakapsihologs #gramata #dusmas

Traumu fokusēta kognitīvi biheiviorālā terapija

Esmu apguvusi traumu fokusētu kognitīvi biheiviorālo terapiju bērniem un pusaudžiem (TF-KBT). Mūsu mazo grupiņu apmācīja britu klīniskā psiholoģe, ģimenes un KBT terapeite Caroline Clunies-Ross, pie viņas arī turpināsim supervīzijas.
Mācību laikā sajutu šīs metodes iespējas un apstiprināju savu pārliecību, ka darbā ar bērniem ļoti būtiski ir sadarbība ar vecākiem.

TF-KBT ir uz pierādījumiem balstīta pieeja, kas šobrīd tiek uzskatīta par efektīvāko terapiju bērniem ar posttraumatiskā stresa traucējumiem.
Terapijas metode paredzēta bērniem vecumā no 3-18 gadiem. Tā ir 8-25 sesiju īsa terapija, kas paredz pakāpenisku pieradināšanos, izglītošanos par traumu un tās sekām, jaunu prasmju apguvi, traumatiskā notikuma stāstīšanu un integrēšanu psihē. Un kas ļoti būtiski – arī vecāki tiek iesaistīti terapijas procesā, tādejādi terapija labā veidā var izmainīt arī ģimenes dinamiku, piemēram, vecāki kļūst apzinātāki par bērna sajūtām, uzlabojas komunikācijas un emociju regulācijas prasmes, tiek atgūta uzticēšanās sajūta ģimenē. Kas savukārt var kalpot kā prevencija, lai neatkārtotos līdzīgas situācijas nākotnē.

#psihologs #psiholoģija #trauma #tfcbt #tfkbt

EMOCIJAS

2025.gadā sāku vadīt emociju apzināšanās grupiņas pirmsskolas vecuma un sākumskolas vecuma bērniem.  Šeit gribu uzsvērt galvenos stūrakmeņus emociju regulācijas prasmēm.

PAMANI.

Ievelc elpu un pajautā sev: ''Ko es šobrīd jūtu?'' ''Kur ķermenī es to jūtu?''

NOSAUC EMOCIJU VĀRDĀ.

Nevērtē emociju (laba vai slikta), bet vienkārši nosauc to vārdā.

PIEŅEM EMOCIJU.

Kādu brīdi ļaujies emocijai, esi ar to uzreiz to neslāpē.

IZREAĢĒ EMOCIJU.

Bieži emocijas neilgst ilgi. Tā atnāk un aiziet. Meklē veidus, lai emociju paustu. 

Bērnam grūti atvadīties? Bailes? Trauksme? Praktiska metode, kas var palīdzēt

Vai tavam bērnam ir grūti no tevis atvadīties?

Iespējams tev noderēs šī praktiskā metode:

padari jūsu emocionālo saikni REDZAMU!

Bērnam var būt grūti izprast, ka jūs drīz tiksieties un grūti ''vienkārši iedomāties par vecāku'',  tāpēc radi simbolu, kas palīdzēs atcerēties par šo saikni dienas laikā.

Piemēram

Kaklarota, kurā ieslēpta buča:  atvadoties, iedod buču kaklarotai, dienas laikā šī buča saglabāsies kaklarotā un bērns šo ''buču'' var saņemt jebkurā brīdī.

Vienādi smaidiņi uz rokas:  uzzīmē vienādus smaidiņus, burtiņus vai simbolus uz jūsu rokām.

Matu gumija (vai pilnīgi jebkas cits):  saki bērnam: ''Es šajā priekšmetā ielieku savu mīlestību'' un bērns jebkurā brīdī to var saņemt.

Emocionālā saikne starp jums paliek redzama un tādejādi bērnam tā ir vieglāk izprotama

Smilšu terapijā apgūstamās prasmes

Smilšu terapijas laikā ne tikai tiek atspoguļoti bērna iekšējie psihes procesi, bet arī tiek apgūtas dažādas prasmes.

Pielāgošanās: jo ne vienmēr viegli izdodas atrast figūriņu vai vietu tai.

Neveiksmju izturēšana: jo reizēm iedomātā pasaule gala rezultātā neizskatās kā iecerēts, reizēm uzceltais sabrūk.

Problēmas risināšana: tiek meklētas citas problēmu risināšanas stratēģijas; piemēram, bērni cenšas atbildēt uz jautājiem: kāpēc nesanāca? Ko vajadzēja darīt savādāk?

Emociju apzināšanās: "Jūtos dusmīga, ka šis tornis nestāv", "Jūtos vīlusies, ka man jāsāk vēlreiz", "Jūtos skumji, ka konsultācija ir beigusies".

🌱Bet vēlos jums teikt, ka šīs prasmes var praktizēt arī ikdienas spēlē kopā ar bērnu! Lai lieliskas rotaļas kopā! 🌱

#smilšuterapija #smilsuterapija #psihologs #psiholoģija

SĒRAS

SĒRAS

Ja tu kādreiz kādu esi zaudējis, tad iespējams tu zini, ka laiks ne vienmēr liek sērām pazust.

Lois Tonkin izstrādāja modeli, kas izaicina tipiski pieņemto uzskatu, ka ‘’laiks dziedē visas rētas’’. Pretēji šim populārajam uzskatam, Tonkina saka, ka sākotnēji sēras pārņem visu mūsu dzīvi. Laikam ejot, sēras nesamazinās, tās paliek nemainīgas, tajā pašā laikā mēs piedzīvojam jaunu pieredzi un apgūstam jaunas prasmes.

Reizēm sēras atgriežas ar spēcīgu vilni. Bet ar laiku sēras vairs nav dzīves galvenā sastāvdaļa. Un lai gan sēras nepazūd, tas nenozīmē, ka nevaram būvēt dzīvi. Un ar laiku var iemācīties sēras ņemt savā dzīvē līdzi.

Ko teikt un ko neteikt SĒRĀS

Sēras

Aisberga metaforu varam pielietot arī sērošanas kontekstā. Lai gan sēras ir redzamas apkārtējiem, tomēr mēs ne vienmēr redzam un saprotam visu. Uzvedība, kuru redzam ir tikai neliela daļiņa no visa ‘’aisberga’’. Redzamā daļa var būt ļoti dažāda – vieni nododas darbam, turpretī citi nespēj uz darbu aiziet, vieni izolējas, bet citi nespēj atrasties vienatnē, vieni raud, bet citi stāsta jokus.
Savukārt neredzamā daļa vienmēr ir lielāka – tā sevi slēpj emociju spektru, piemēram, dusmas, vainas izjūtu, skumjas, aizvainojumu, bezspēcību, kā arī tā var iekļaut plānu maiņu, atbalsta trūkumu, attiecību izmaiņas.

#psihologs #psiholoģija #sēras #smilšuterapija #smilsuterapija

Sēras

PRIMĀRAIS UN SEKUNDĀRAIS ZAUDĒJUMS sērās

Tuva cilvēka nāve ir nozīmīgs zaudējums un var radīt tukšuma sajūtu.
Šis zaudējums ietekmē ļoti daudz dzīves sfēras, tādejādi radot papildu jeb sekundāru zaudējuma sajūtu.
Bieži vien mirušā nāve rada bailes par iespējamām finansiālām grūtībām, nepieciešamību apgūt jaunas prasmes, pieprasa jaunu lomu uzņemšanos, rada apjukumu, bezspēcību vai vientulību. Sēras ienes dzīvē ārkārtīgi lielas pārmaiņas un rada negaidītu nepieciešamību adaptēties situācijai.

#psiholoģija #smilšuterapija #smilsuterapija #sēras

Smilšu terapija un prasmes

Sēras

Kā sagatavoties sarunai ar bērnu.
Ar bērnu ir nepieciešams runāt (atbilstoši vecumam) par nāvi. Jo ja bērns jautā, tātad viņš jau par to domā.

Turpmāk aprakstīšu aptuvenos soļus, kā nonākt līdz sarunai par nāvi.
⭐Pirmais!⭐
Tiec galā ar SAVĀM emocijām un savām sajūtām par notikušo.

Var palīdzēt šādi jautājumi: Kā ar mani pašu bērnībā komunicēja par nāvi? Vai man ļāva sērot? Kā uzzināji par nāvi bērnībā? Kā juties? Kā tas tevi veidoja? Kā pārstrādāji to? Kas tev palīdzēja?

Tad var sekot jautājumi par šo konkrēto sēru procesu: Ko man nozīmēja mirusī persona? Kā šī cilvēka nāve ietekmē manu ikdienu? Kādas reakcijas es piedzīvoju? Kādas sajūtas es piedzīvoju uzreiz, kad uzzināju, pēc laika?

Sēras

Ja nomirst, kāds paziņa vislabākais veids ir komunicēt ar bērnu par šo. Izvairīšanās par šo sarunu rada lielas bailes par nezināmo. Bērns varētu sākt uzdot sev jautājumus: kāpēc vecāks man nestāsta? Kas tur ir tik briesmīgs, ka par to nevar runāt?
Mūsu smadzenēm nepatīk tukšums, tām ir tendence aizpildīt tukšumu ar informāciju. Ja vecāks nepadalīsies ar informāciju par notikušo, bērns ļoti ticams, ka interpretēs redzēto un dzirdēto. Informācija mums iedod drošību un mieru. Reizēm der pajautāt sev - kāpēc es nevēlos vai nespēju runāt ar bērnu par sērām?
Bērni jau no mazotnes sāk izprast dzīves un nāves principus.
Bērni no 3-10 gadu vecumam, no apkārt notiekošā, sāk saprast 4 pamatprincipus:
1. Ka visi reiz nomirst
2. Nāve ir neatgriezenisks process
3. Nomirstot, visas funkcijas apstājas
4. Nāve var iestāties dažādu iemeslu dēļ.

Sēras

Daudzi vecāki baidās runāt ar bērniem par nāvi! 

Nereti nākas dzirdēt vecāku pārliecības “Ja nu tas viņus traumēs”. “Ja nu viņu ideālā un naivā pasaule sabruks”, “Ja nu tas ienesīs viņu dzīvēs pārdzīvojumus”. Bet kā ir patiesībā?

Lai gan, iespējams, ka tu tiešā veidā nekad neesi runājis ar savu bērnu par nāvi, tomēr viņš noteikti to ir redzējis multfilmās, dzirdējis grāmatās, sajutis ikdienā, piemēram, nomirst kāds pa ceļam sastaptais kukainītis, novīst puķes.

Bērniem ir nepieciešamas sarunas ar vecāku par nāvi. Ikdienā bērns saredz apkārt notiekošos procesus, tāpēc, līdzi ejot tiem, vislabāk ikdienas dzīvē iekļaut sarunas par nāvi. Bērniem jāspēj paust emocijas un tikt uzklausītiem. Izvairīšanās no šīm sarunām rada grūtības, kas var sekot līdzi viņiem pieaugušā vecumā.
Ja ir nomiris kāds tuvinieks un bērns par to jautā, tad būtu nepieciešams atbildēt! Ja bērns par to jautā, tātad tas nozīmē, ka viņš jau par to domā! Saruna un informācija var mazināt satraukumu.

#smilšuterapija #smilsuterapija #sēras #zaudējums #grief #psiholoģija #psychology

Sēras

Lai tiktu galā ar sērām ir nevis jāturās tām pretī, bet jāiet tām cauri. Ja nepiedzīvosim visas emocijas, ko sēras sevī ietver, tad tām būs grūti mazināt savu intensitāti.

Kas ir sēras?
Sēras ir intensīvu emociju piedzīvošana zaudējuma gadījumā. Sērošanas procesā persona vistipiskāk izjūt ilgas, skumjas, nereti arī vēlmi būt atkal kopā ar zaudēto cilvēku. Taču papildus šīm emocijām persona var piedzīvot visu emociju gammu – dusmas, naidu, bailes, aizkaitinājumu, neizpratni, negatīvismu un daudz ko citu. Nereti personas piedzīvo izteiktu vainas izjūtu. Īpaši bērniem ir raksturīga novēlotas emocionālas reakcijas uz notikumu, vai it kā “neatbilstoša reakcija” sērošanas laikā.

Sērošanas procesa laikā persona iziet cauri vairākām stadijām:
• Noliegumam par to, kas noticis, rodas nevēlēšanās pieņemt notikumu.
• Dusmām un negodīguma izjūtai par notikumu.
• Kaulēšanās posmam, lai it kā visu vērstu par labi.
• Depresijas izjūtai par notikušo – bezcerīgumam, vēlmei izolēties.
• Beigu beigās notikuma pieņemšanai.
Kā jau dzīvē, šīs stadijas pārklājas, atkārtojas, bet kopumā jā, persona iziet cauri šīm stadijām.

#smilšuterapija #smilsuterapija #sēras #zaudējums #grief #psiholoģija #psychology

Smilšu terapija pētījumos

Kas ir smilšu terapija?

Smilšu terapija var būt noderīga un palīdzoša šādās grūtībās:
• Sēras un zaudējums (tuvinieka nāve, vecāku šķiršanās, šķiršanās no draugiem)
• Pārmaiņu process (bērnudārzu un skolu maiņas, brāļa/māsas ienākšana ģimenē)
• Apsmiešana
• Socializēšanās grūtības
• Pašvērtējuma grūtības
• Neirotiski traucējumi (slapināšana gultā; stostīšanās, tiki)
• Traumatisku notikumu pārstrādē
Smilšu terapija palīdz traumatiskās pieredzes rezultātā radušās emocijas un domas integrēt, kā arī iedod traumatiskajai pieredzei jēgu un izpratni. Caur izspēli, palīdz atbrīvot spriedzi.
P.S. Speciālists pēc pirmajām konsultācijām varēs pateikt vai šis terapeitiskais virziens būs noderīgākais konkrētajā problēmā. Iespējams, pēc speciālista domām noderīgāk un palīdzošāk būtu apmeklēt citu speciālistu vai terapijas virzienu Tāpat daudzās no minētājām grūtībām, psihologs var lūgt vecāku apmeklēt arī citus ārstus vai speciālistus – psihiatru, uztura speciālistu, fizioterapeitu, vai veikt psiholoģisko izpēti, lai precizētu grūtības.

#smilšuterapija #sandplaytherapy #sandplay

Sagatavoja

Elīna Cielēna

psiholoģe, smilšu spēles terapijas praktizētāja